Lemisele ir sena lībiešu apmetnes vieta. Šogad svinam lībiešu mantojuma gadu.
Lībiešu himnai un karogam šogad 100 gadi.
Lībiešu karogu saskaņā ar Līvu savienības ieteikumu izgatavoja Tērbatā. Krāsu salikums karogā bija zaļš, balts, zils. Ir saglabājušās Līvu savienības aktīvista Didriķa Volganska (Valguma) lībiski rakstītās atmiņas, kurās viņš stāsta, ka toreiz lībieši karogam esot izvēlējušies krāsas, kas cieši saistītas ar lībiešu zvejnieku darbavietu – jūru. Braucot malā no zvejas zilajā jūrā zvejnieks vispirms redz zaļo mežu, tad smilšu kāpas. Tāpēc karogs veidojams zaļš, balts, zils. Igauņi domā, ka ideju izmantot korporācijas Curonia krāsas — zaļš, zils, balts — varētu būt piedāvājuši Tērbatas universitātes studenti, kas lībiešus apmeklēja valodas ekspedīcijās. Alegoriski to varot saistīt arī ar lībiešu nacionālās atdzimšanas ideju. Lībiešu karoga baltajai svītrai būtu jāsimbolizē lībiešu kultūras autonomija. D. Volganskis atceras, ka karogu bija sagādājusi Igaunijas Dzimtās valodas biedrība un lībiešiem to uzdāvinājis tās pārstāvis.
Karogu iesvētīja un pirmoreiz uzvilka svētkos 1923. gada 18. novembrī Irbes mācītājmuižā.
Laikraksta Līvli 1999. gada 2. numurā ir publicēts soma Marti Hāvio (1899 – 1973) raksts «Lībiešu karoga svētki». Marto Hāvio pats bija piedalījies 1923. gada 18. novembra svētkos Mazirbē un savus iespaidus tolaik aprakstījis žurnālā Suomen Heimo 1924. gada 1. numurā. Viņš rakstīja: 18. novembris pārvērtās par ievērības cienīgu dienu lībiešu vēsturē. Šo dienu Kurzemes piekrastes saimnieki paziņoja par īpaši tautisku. Šajā dienā lībiešu ģimenes pielika pie sienas lepnus, aizkustinošus un pašpārliecinātus vārdus: Būsim tādi kā mūsu tēvi: lībieši kā akmeņi cieti! Šajā dienā svētdienīgi ģērbtā tauta asarām acīs pirmo reizi savā valodā dziedāja visiem luterāņiem svēto baznīcas dziesmu «Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils».
Limbažu tūrisma un informācijas centrā ir iespēja iegādāties Līvu karoga nozīmīti.
Cena: 4,69 eiro